4.03.2003. gada
Atverot Ķepovas pagasta tautas bibliotēkas durvis, uzmanību uzreiz piesaista divas lietas: savulaik par ekskluzīvu lietu uzskatītais elektrokamīns, kas dara vizuāli pievilcīgāku bijušā bērnudārza citādi neizteiksmīgo telpu, gan ir arī spiesta lieta, jo radušās neparedzētas problēmas ar apkuri, otra ir izstāde “Pusceļā uz Eiropas Savienību”. Vai tiešām dziļos Latgales laukos ir kāds, kam interese lasīt šādu literatūru, nevis vieglus bulvāru romānus?
“Palasa gan,” apgalvo bibliotekāre Velta Trapika. “Kāds tikai pašķirsta, tāpēc nevaru teikt, ka par ES lauciniekiem nav nekādas intereses. Lai gan neko īpašu mums tur nesola, arī prasības lauksaimniekiem ir augstas, tomēr parunāt par šo tēmu cilvēki vēlas.”
Tā kā Ķepovas pagasts ir mazākais rajonā iedzīvotāju skaita ziņā, tad arī tautas bibliotēkai lasītāju nav daudz, pērn - nedaudz vairāk par pusotru simtu. Lai gan grāmatu fonds ir pietiekošs 8000 literatūras vienību, tas diemžēl noveeojis. Pērn bibliotēka iepirka grāmatas par 37 latiem, šogad pagasts šim mērķim jau iedalfia 30 latus. Grāmatas tiek saņemtas arī centralizēti caur bibliotēku dienestu no Krāslavas. Bibliotēkas lasītājiem piedāvātais preses klāsts arī nav liels: laikraksti “Ezerzeme ”, “Lauku Avīze” un “Vesti”, žtunāli “Ieva” un “Dambo” bērniem. Vēl ir “Lauku Avīzes” pielikums “Mājas viesis”.
V. Trapikas bibliotekāres darba pieredze pārsniedz 20 gadus. Ja pēc vidusskolas nebūtu gadu nostrādājusi Dagdas konfekšu fabrikā, vēl vienu gadu viņa aizvietoja bērnudārza audzinātāju, tad varētu teikt, ka bibliotēkai atdoti visi darba mūža gadi. Bibliotekāre ievērojusi, ka laika gaitā iedzīvotāju interese par nozaru literatūru mainījusies par labu daiļliteratūrai. Nozam literatūra bija sevišķi pieprasīta sovhozu un kolhozu laikā, to lasīja zootehniķi, grāmatveži, partorgi, utt. Savas korekcijas lasītāju gaumē ieviesa arī tas, ka pagasts ir novecojis, jauniešu ir pamaz, skolas arī vairs nav. Bibliotēka faktiski ir palikusi kā vienīgā kultūras saliņa. Lielākais lasītāju pulks ir pensionāri, starp citu, tajā ir daži pat ļoti aktīvi lasītāji. Piemēram, bijusī laukstrādniece Marija Jegorova, kura arī pēc 60 gadu sliekšņa atceras faktiski visas izlasītās grāmatas, bet izlasījusi viņa ļoti daudz.
“Palasa gan,” apgalvo bibliotekāre Velta Trapika. “Kāds tikai pašķirsta, tāpēc nevaru teikt, ka par ES lauciniekiem nav nekādas intereses. Lai gan neko īpašu mums tur nesola, arī prasības lauksaimniekiem ir augstas, tomēr parunāt par šo tēmu cilvēki vēlas.”
Tā kā Ķepovas pagasts ir mazākais rajonā iedzīvotāju skaita ziņā, tad arī tautas bibliotēkai lasītāju nav daudz, pērn - nedaudz vairāk par pusotru simtu. Lai gan grāmatu fonds ir pietiekošs 8000 literatūras vienību, tas diemžēl noveeojis. Pērn bibliotēka iepirka grāmatas par 37 latiem, šogad pagasts šim mērķim jau iedalfia 30 latus. Grāmatas tiek saņemtas arī centralizēti caur bibliotēku dienestu no Krāslavas. Bibliotēkas lasītājiem piedāvātais preses klāsts arī nav liels: laikraksti “Ezerzeme ”, “Lauku Avīze” un “Vesti”, žtunāli “Ieva” un “Dambo” bērniem. Vēl ir “Lauku Avīzes” pielikums “Mājas viesis”.
V. Trapikas bibliotekāres darba pieredze pārsniedz 20 gadus. Ja pēc vidusskolas nebūtu gadu nostrādājusi Dagdas konfekšu fabrikā, vēl vienu gadu viņa aizvietoja bērnudārza audzinātāju, tad varētu teikt, ka bibliotēkai atdoti visi darba mūža gadi. Bibliotekāre ievērojusi, ka laika gaitā iedzīvotāju interese par nozaru literatūru mainījusies par labu daiļliteratūrai. Nozam literatūra bija sevišķi pieprasīta sovhozu un kolhozu laikā, to lasīja zootehniķi, grāmatveži, partorgi, utt. Savas korekcijas lasītāju gaumē ieviesa arī tas, ka pagasts ir novecojis, jauniešu ir pamaz, skolas arī vairs nav. Bibliotēka faktiski ir palikusi kā vienīgā kultūras saliņa. Lielākais lasītāju pulks ir pensionāri, starp citu, tajā ir daži pat ļoti aktīvi lasītāji. Piemēram, bijusī laukstrādniece Marija Jegorova, kura arī pēc 60 gadu sliekšņa atceras faktiski visas izlasītās grāmatas, bet izlasījusi viņa ļoti daudz.
J. ROGA
A. GONČAROVA foto
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru